Nekustamā īpašuma nodokļa reformas pamatuzdevums – nepieļaut masveidīgu mājokļu zaudēšanu
Šobrīd Jūrmalas iedzīvotājus no nesamērīgā NĪN sargā gan jau ilgstoši piemērotā KV “iesaldēšana” 2012.gada cenu līmenī, gan pašvaldības noteiktais labvēlīgais atvieglojumu režīms. Tomēr KV “iesaldēšana” nebūs mūžīga. Saskaņā ar šī brīža prognozēm, Jūrmalā KV mājokļiem piekrītošajai zemei pēc aktualizēšanas vērtība pieaugs vidēji 2,5 reizes. Tam sekos arī nodokļa apmērs, kas jau tagad nav samērīgs un daudziem grūti samaksājams.
Kā redzams no grafika, KV “atsaldēšanas” gadījumā ir sagaidāms ļoti straujš kadastrālo vērtību kāpums, kas visizteiktākais būs atsevišķās teritorijā Rīgā un Jūrmalā.
Ja netiks veikta nopietna NĪN reforma, tad KV aktualizācija izraisīs tik augstu nodokļa kāpumu mājsaimniecībām, ka atsevišķās apdzīvotajās vietās nespēs izkompensēt pat ar maksimālajām atļautajām atvieglojumu likmēm.
Vissmagākā situācija ir Jūrmalā un atsevišķā Rīgas apkaimēs (skat. grafiku), kur ir liels individuālās apbūves īpatsvars un ļoti augstas kadastrālās vērtības (KV), ko lielā mērā ietekmēja lielās Austrumu kaimiņvalsts jaunbagātnieku veidotais pieprasījums. Situāciju daudzām mājsaimniecībām vēl smagāku padara ļoti plašās KV atšķirības, kas Jūrmalā individuālās apbūves zonās šobrīd sasniedz 34 reizes (KV ir robežās no 4,98 līdz 170 euro par kvadrātmetru), bet pēc KV aktualizācijas nesamērīgi pieaugs vēl vairāk un pārsniegs 100 reizes (plānotās KV ir robežās no 4 līdz 450 euro par kvadrātmetru).
Jāatsakās no sistēmas, ka NĪN mājoklim tiek atvasināts no tā iespējamās pārdošanas cenas
Tagad NĪN mājoklim ir orientēts uz tā iespējamo pārdošanas cenu - likums noteic, ka tik liels NĪN mājsaimniecībai ir jāmaksā tādēļ, ka tās mājokli, iespējams, var pārdot par tādu un tādu summu. Tas nekas, ka mājsaimniecība negrib to pārdot! Tātad, ja mājsaimniecība grib turpināt dzīvot savā mājoklī un savā ierastajā sociālajā vidē, tai ir jāmaksā NĪN, kas atvasināts no teorētiskās pārdošanas vērtības. Ja mājsaimniecība nevar to samaksāt, tai mājoklis jāpārdod un jāpārceļas uz citu vietu. Ja ne, tad pašvaldība, izpildot likumu, nesamērīgo NĪN nesamaksājušajam iedzīvotājam bez tiesas lēmuma, ar tiesu izpildītāja palīdzību mājokli atņems un pārdos izsolē kādam turīgākam. Kopumā esošo NĪN modeli iedzīvotāji uztver kā sodu par to, ka ir centušies, strādājuši, aizņēmušies naudu un būvējuši vai iegādājušies sev mājokli, par kuru valsts prasa nodokli, kas, turklāt, zonās ar augstu kadastrālo vērtību daudzām mājsaimniecībām ir nepanesams slogs.
Esošajam, no īpašuma iespējamās pārdošanas cenas atvasinātajam NĪN modelim ir iespējama laba alternatīva - NĪN kā maksājums par to, ka īpašums atrodas konkrētajā vietā un kāds (šajā gadījumā - pašvaldība) uztur un kopj konkrētajai mājsaimniecībai, tās kaimiņiem un citiem konkrētās ielas, apkaimes, mikrorajona, pilsētas u.c. iedzīvotājiem un apmeklētājiem nepieciešamo infrastruktūru. Līdzīgi, kā daudzdzīvokļu mājās esošo dzīvokļu īpašnieki maksā par mājas kopīgās infrastruktūras – kāpņu telpu, gaiteņu, pagalma, trotuāra u.c. kopšanu un uzturēšanu kārtībā. Šāda alternatīva būtu iedzīvotājiem daudz saprotamāka, turklāt, atteikšanās no NĪN atvasināšanas no īpašuma iespējamās pārdošanas cenas dos iespēju novērst ļoti plašā kadastrālo vērtību diapazona sistēmā iekodēto nespēju ar NĪN likmi nodrošināt ar mājsaimniecību ienākumiem samērīgu NĪN, un veidot šo nodokli daudz samērīgāku un taisnīgāku. Lai novērstu iedzīvotāju izspiešanu no savām dzīvesvietām, mājsaimniecību atkarību no pašvaldības labvēlības un ģimeņu slīgšanu NĪN parādos, kā arī mazinātu ģeogrāfisko segregāciju, ir absolūti nepieciešams NĪN sistēmu reformēt iespējami ātri. Negaidot, kad spēkā stāsies jaunās kadastrālās vērtība.
Līdz šim piedāvājumā ir vairāki risinājuma varianti, tai skaitā:
Neaplikt mājokli un tam piekrītošo zemi;
Piemērot vienotu likmi 0,4% apmērā gan mājoklim, gan tam piekrītošajai zemei;
Mājoklim saglabāt esošo progresīvo likmi no 0,2% līdz 0,6; zemei piemērot 0,5% likmi;
Mājoklim saglabāt esošo progresīvo likmi no 0,2% līdz 0,6; zemei piemērot 1% likmi;
Mājoklim noteikt no kadastrālās vērtības atvasinātu neapliekamo minimumu 100’000 euro un pārsniegumam likme 0,2%, savukārt mājoklim piekrītošajai zemei noteikt neapliekamo minimumu 10’000 euro un KV pārsnieguma daļai - likme 0,2%;
Mājoklim neapliekamais minimums 100’000 euro, pārsniegumam no 100’000 euro līdz 200’000 euro - likme 0,2%, KV daļai virs 200’000 euro - likme 0,4%, savukārt zemei likme 1%,
Trīskomponenšu NĪN modelis, kas sastāv no fiksēta maksājuma par katru zemes platības vienību, fiksēta maksājuma par katru ēkas platības vienību un 0,2% likme no īpašuma KV.
Autors:
Pēteris Leiškalns
Sociālās drošības un nodokļu eksperts
Mg. Iur; Mg. Oec
