Jūrmalnieku pārstāvis Eiropas parlamentā
Vizītkarte
Roberts Zīle (dzimis 1958. gada 20. jūnijā Rīgā) ir latviešu ekonomists un politiķis, bijis apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs, Saeimas deputāts, finanšu un satiksmes ministrs vairākās valdībās. Kopš 2004. gada ir Eiropas Parlamenta deputāts, pārstāvot Nacionālo Apvienību. 2022. gadā ievēlēts par vienu no Eiropas Parlamenta viceprezidentiem. Kopš 2000. gada dzīvo Jūrmalā.
Jūrmalnieku pārstāvis Eiropas Parlamentā
ZIGMUNDS BEKMANIS
Robert, nākamgad jūnija sākumā būs kārtējās Eiropas parlamenta vēlēšanas un apritēs jau divdesmit gadu, kopš tu nepārtraukti strādā Briselē un Strasbūrā. Kas pa šo laiku izdarīts?
Vispirms gribu paskaidrot vēlētājiem, tā kā Eiropas Parlamentā strādā 705 deputāti no divdesmit septiņām Eiropas Savienības dalībvalstīm, skaidrs, ka viens cilvēks tur neko nevar izlemt. Var būt runa tikai par ierosinātām iniciatīvām un ietekmi Parlamentā. Es esmu pirmais no Baltijas valstu pārstāvjiem, kurš ir kļuvis par Eiropas Parlamenta viceprezidentu, pat no Zviedrijas neviens EP deputāts nav bijis tik augstā amatā. Tas prasa daudz vairāk darba nekā vienkāršam deputātam, un, lai iegūtu šādu amatu, daudzu gadu garumā jāizpelnās tāda autoritāte parlamentāriešu vidū, lai slēgtajā balsojumā vairums par mani nobalsotu. Es saņēmu ap četrsimt balsu, un tur liels nopelns maniem frakcijas biedriem itāļiem, poļiem un citu valstu pārstāvjiem. Mums, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupai, kas šobrīd esam 67 deputātu sastāvā, līdz šim tik augstā amatā nebija ievēlēts neviens pārstāvis.
Pēc ievēlēšanas uzreiz parādās milzīgs politiskās spēles laukums, jo viceprezidenta amatā ir vesela virkne pienākumu, kas attiecas arī uz Parlamenta iekšējo darbu ar divu miljardu eiro pārvaldību. Tuklāt pie viceprezidenta nāk ne tikai iepriekš no dažādām komisijām pazīstami deputāti, bet arī līdz šim tuvāk nepazīstami parlamentārieši izklāstīt savas sasāpējušās problēmas vai vienkārši parādīt savu pozitīvo nostāju, un tas dod man cerību Latvijai un Baltijai svarīgu jautājumu lemšanā ar viņiem rēķināties. 2022. gadā reitingu kompānija „Matrix”, analizējot dažādus deputātu darbības aspektus, ietekmīgāko EP deputātu sarakstā mani bija ierindojusi 16. vietā. Šogad situācija ir mazliet mainījusies, bet vienalga esmu ietekmīgākais no Baltijas politiķiem. Tuvākie konkurenti ir bijušais Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus un bijušais Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.
Runājot par konkrētiem darbiem, šobrīd Rīgas centrā nevar nepamanīt „Rail Baltic” dzelzceļa trases būvniecības darbus un vērienīgo celtniecību lidostas „Rīga” teritorijā, kam lauvas tiesa finansējuma nāk no Eiropas Komisijas. Pirms gadiem astoņiem deviņiem es nodibināju un joprojām vadu „Rail Baltic” dzelzceļa projekta draugu grupu, kurā ir ne tikai baltieši, somi un poļi, bet arī vācieši un holandieši un uz kuru mēs divreiz gadā uzaicinām visas šīs dzelzceļa trases ieviesējinstitūcijas no iesaistītajām valstīm, lai sekotu līdzi, kā rit darbi. Šajās tikšanās reizēs piedalās arī maka turētāji – Eiropas Komisijas pārstāvji – un EK Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta koordinatore, bijusī Strasbūras pilsētas galva un Francijas kultūras ministre, mana kādreizējā kolēģe EP Katerīne Trautmane, kura ilgstoši mēģina saskaņot ES dalībvalstu intereses finansējuma, iepirkumu tenderu un projektēšanas jomā.
Līdz šim man ir izdevies diezgan labi tikt galā ar domstarpībām šī ļoti sarežģītā „Rail Baltic” projekta īstenošanā un naudas plūsma no Eiropas nav apstājusies. Protams, Eiropas Komisija negarantē simtprocentīgu finansējumu, bet es kopā ar saviem kolēģiem esmu panācis, ka visām „Rail Baltic” ieviesējinstitūcijām ir bijusi iespēja piedalīties EK izsludinātajos tenderos un kopumā saņemt jau apmēram miljardu eiro, no kuriem ne visa summa šim projektam ir iztērēta dažādu juridisko šķēršļu dēļ. Šo darbošanos redzu kā vienu no saviem lielākajiem panākumiem līdzšinējā eiroparlamentārieša darbā.
Daudz tiek runāts par krievvalodīgo aktivitātēm Eiropas Parlamentā. Tiešām katru nedēļu pie mums notiek desmitiem pasākumu, tāpēc arī Kremļa propogandistu rīkotie pasākumi reizi vai divas reizes gadā, uz kuriem neviens vairs nenāk, izņemot saujiņu organizatoru, starp visām aktivitātēm pazūd. Jo visiem Eiropas Parlamentā ir skaidrs, ko īstenībā pārstāv Ždanoka vai no Igaunijas ievēlētā Tooma.
Jūrmalniekiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem droši varu apgalvot, ka tādai darbībai nav nekādas nozīmes. Ar 2004. gadu, EP ienākot bijušā Austrumbloka valstu pārstāvjiem, bija liela aktivitāte, un mēs panācām, ka komunisma noziegumi tiek pielīdzināti nacisma noziegumiem. No 2007. gada Strasbūrā EP ēkā vissvarīgākajā vietā pie visu dalībvalstu karogiem, kurp fotografēties dodas desmitiem tūkstošu viesu, visā telpā ir tikai viena piemiņas plāksne, un tā ir Baltijas komunistiskā terora upuriem.
Šogad EP prezidente Roberta Metsola man uzticēja organizēt piemiņas pasākumu Baltijas valstu pilsoņu deportācijām 1940. gada jūnijā, un tas patiešām izdevās iespaidīgs. Pasākumu atklāja prezidente Metsola, un pēc tam tas ilga vairākas stundas, jo ļoti daudzi deputāti lasīja upuru vārdus. Turklāt zīmīgi, ka tie bija ļoti dažādu valstu deputāti, kuri brīvprātīgi bija pieteikušies to darīt, ne tikai baltieši. Manuprāt, tas parāda to, ka Eiropas Parlamenta absolūtam vairākumam viss ir skaidrs par PSRS un Krievijas noziegumiem, okupējot Baltijas valstis un deportējot to iedzīvotājus. Arī Briselē pie galvenās ieejas EP ēkā ir baltiešu koridors ar vairākām piemiņas plāksnēm, tostarp Baltijas ceļa atcerei. Tādēļ nav pamata uztraukumam – Eiropā visi zina, kas nodarīts Baltijai un kas pašlaik tiek nodarīts Ukrainai.
Cik bieži sanāk būt Jūrmalā?
Katru nedēļu, jo te ir manas mājas. Tas ir mīts, ka, sākot strādāt EP, deputāti pamet Latviju uz pieciem gadiem. Protams, ir parlamentārieši, kuri pārceļas uz Briseli ar visu ģimeni. Tur viņu bērniem ir skolas, bērnudārzi, un apmeklēt dzimteni vairs nav tik vienkārši, bet man tā nav. EP deputāta darba kalendārs tiek veidots tā, ka visbiežāk uz Briseli varu aizlidot pirmdien vai otrdien agri no rīta un atgriezties ceturtdienas vakarā, jo piektdien EP vairs īsti nekas nenotiek. Patiesībā piektdiena deputātiem ir domāta, lai viņi savā zemē tiktos ar partiju, no kuras ir ievēlēti, un saviem vēlētājiem, un saglabātos politiskā saikne – manā gadījumā starp Briseli un Rīgu. Tādēļ faktiski katru nedēļas nogali esmu Latvijā un lietas kursā par visām norisēm.
Ar jūrmalnieka acīm no malas raugoties, ar ko Jūrmala var lepoties un kas būtu uzlabojams mūsu pilsētā?
Kā namsaimnieks, protams, priecājos par deviņdesmit procentu atlaidi visiem nekustamajiem īpašumiem. Teikšu atklāti, no manis pilsēta varētu paņemt vairāk, tāpat kā no daudziem citiem pietiekami turīgiem un pat bagātiem Jūrmalas iedzīvotājiem. Vienlīdzība reizēm ir laba lieta, bet šajā gadījumā tas nav gluži taisnīgi. Atlaidēm jābūt mērķētām, piemēram, uz senu dzimtu īpašumiem, kuri varbūt ir ar lielu zemes gabalu, tādēļ dārgi, taču ar citu vērtību, jo daudzas jūrmalnieku paaudzes te dzīvojušas. Lai šie īpašumi nebūtu jāpārdod, viņiem atbalsts vajadzīgs vairāk nekā tiem, kuri ir ienācēji un var atļauties maksāt.
Ar velosipēdu esmu izbraukājis Jūrmalu ļoti daudz un redzējis pavisam citādu ainu nekā caurbraucošie pilsētas viesi. Tāpēc teikšu godīgi, ir daudz neizdarītu darbu. Neticiet? Izbrauciet, tāpat kā es, pa mazajiem celiņiem un takām. Piebildīšu, ka veloceliņiem bruģis nav īsti piemērots. Arī tās vietas pie mājām, kur trase ved augšā, lejā un starp kokiem, neatbilst veloceliņu kritērijiem. Turpretī par labu veikumu uzskatāmi veloceliņu posmi Kauguri – Jaunķemeri un Jaunķemeri – Ķemeri. Nav izdevušies pirms vairākiem gadiem uzstādītie pludmales soliņi, uz kuriem nevar ilgi nosēdēt, jo atzveltnes lauž muguru. It kā sīkumi, bet pilsētas saimnieki par tiem nav padomājuši.
Pozitīvi ir tas, ka Jūrmalas piekraste vēl nav tik traki sabūvēta kā, piemēram, jūras mala Beļģijā, kur daudzstāvu ēkas dienasvidū met ēnu uz pludmali. Mani gandarī, ka pateicoties opozīcijas spēkiem Jūrmalas domē, kur nozīmīgu darbu veic arī Nacionālās Apvienības deputāti, jūras krasta apbūve ir noturēta saprātīgā līmenī.
Kā tev šķiet, vai Jūrmalas domes darbība uzskatāma par labu pārvaldību, ja, aizbildinoties ar naudas trūkumu remontiem, Bulduru un Asaru bibliotēkas tika pārvietotas uz nepiemērotām telpām, bet tajā pašā laikā Kūrorta un Kauguru svētku rīkošanai kopā piešķirti pusmiljons eiro?
Jā, tas neizskatās labi, un man šķiet, ka Jūrmalā nepieciešama varas nomaiņa. Jo tik ilgi turot vadības grožus vienās rokās, sākt pietrūkt jaunu ideju un darbs domē kļūst par rutīnu. Parādās šauru interešu grupas, kas ietekmē domes lēmumus. Tāpēc Jūrmalu vajag sapurināt, citādi pilsētas milzīgās iespējas, kā ļoti labai vietai, kur dzīvot nākotnē, tiks izniekotas. Un noteikti nevajag Jūrmalu pārblīvēt ar jaunu apbūvi.
Kļūstot par EP viceprezidentu, man klāt nākusi arī saimniecisko jautājumu risināšana, jo Parlamentam pieder daudz īpašumu gan Briselē, gan Strasbūrā un citu Eiropas valstu galvaspilsētās, un, jāatzīst, ne vienmēr šo īpašumu pārvaldība bijusi atzīstamā līmenī. Man bija pārsteigums, ka Briselē ir ēka ar plenārsēžu zāli, kura nav vairs droša, jo uzbūvēta uz purvainai vietai nepiemērotiem pamatiem un lēnām grimst. Nerunājot nemaz par to, ka tā ir ekoloģiski nedraudzīga ar sliktu siltumizolāciju, un būs jāiegulda milzīga nauda, lai situāciju labotu.
Vēl varu minēt arī Katargeitu - skandālu, kad viena no EP viceprezidentēm tika ierauta korupcijas shēmā par vairākiem miljoniem eiro Kataras interesēs. Diemžēl EP ir nosacīts caurspīdīguma princips. Tas, ka Latvijā Saeimas deputāti katru gadu aizpilda amatpersonas ieņēmumu deklarāciju, nav iespējams Eiropas Parlamentā. Kad pēc šī skandāla stāstīju kolēģiem par Latvijas pieredzi, viņi ar šausmām skatījās uz mani, nedod, Dievs, ja kaut ko tādu ieviesīs EP. Tas tikai parāda, cik dažādi mēs Eiropā esam un daudzās valstīs politiķiem nav ne tuvu tik stingras prasības kā Latvijā.
Nacionālās Apvienības Jūrmalas nodaļa ir rosinājusi NA valdei panākt likuma grozījumus, lai pašvaldību amatpersonas, kuras ir krimināli sodītas, vairs nevarētu ieņemt amatus šajā pašvaldībā. Kādas ir tavas domas?
Es uzskatu, ka virzīt šādu iniciatīvu vajag. Vienīgi neesmu pārliecināts, vai pašreizējās Saeimas koalīcijas laikā izdosies iegūt tai atbalstu. Mums jau ir bijis līdzīgs precedents, kad tagadējās partijas „Latvija Pirmajā Vietā” vadītājs Ainārs Šlesers tika atstādināts no deputāta amata pienākumu pildīšanas, taču nākamajās vēlēšanās viņš atkal tika ievēlēts, un pat mūsu izcilā prezidente Vaira Vīķe – Freiberga atzina, ka likuma ietvaros neko nevar darīt, ja reiz vēlētāji grib redzēt Šleseru Saeimā. Tikpat divdomīga situācija veidojas Jūrmalā.
Ja 2025. gada pašvaldību vēlēšanās jūrmalnieki mēra amatā atkal vēlēsies redzēt Gati Truksni, aktuāls būs jautājums, kā mēs, Nacionālās Apvienības Jūrmalas nodaļa rīkosimies, jo kā pašvaldības deputātam un esošās domes priekšsēdētājas padomniekam viņa rokās ir visi trumpji, lai manipulētu ar lielu daļu Jūrmalas vēlētāju. Es uzskatu, ka par nopietniem pārkāpumiem sodīti cilvēki nedrīkstētu turpināt darbu pašvaldībā.
Tavs vēlējums jūrmalniekiem Ziemassvētkos?
Es jūrmalniekiem novēlu izbaudīt Ziemassvētkus un ceru, ka tie būs sniegoti un skaisti. Būt kopā ar saviem mīļajiem, sajust gaismu un sirds siltumu, kas nāk gan vienam no otra, gan svētku svecēm. Saglabāt optimismu par spīti sliktām pasaules ziņām un ticēt, ka labais galu galā uzvarēs. Un saglabāt ticību Latvijai!
ZIGMUNDA BEKMAŅA FOTO
NA Jūrmalas nodaļas biedrs, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle Nacionālās Apvienības birojā Rīgā šā gada 4. decembrī.