Tiks slēgtas Pumpuru un Jaundubultu skolas. Vietā tiks izveidota jauna skola Pumpuros.

Šodien, 13.februārī, Jūrmalas domes izglītības, jaunatnes un sporta jautājumu komitejas sēdē tika lemts par Pumpuru vidusskolas un Jaundubultu pamatskolas reorganizāciju. 

Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Bērziņš prezentēja plānoto skolu reorganizācijas plānu. Tas paredz slēgt gan Pumpuru, gan Jaundubultu skolas un vietā izveidot jaunu izglītības iestādi - Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolu. 

Šādas reorganizācijas rezultātā tiks sludināts jauns konkurss uz jaunizveidotās izglītības iestādes direktora amatu. 

Gan sanākušie Pumpuru vidusskolas padomes locekļi un vecāki, gan opozīcijas deputāts Jānis Asars (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") norādīja uz vairākiem riskiem šādam reorganizācijas modelim, kā piemēram, papildus esošajiem darbiem nāks klāt vairāki tehniskie un juridiskie darbi, kas būs jāveic veidojot jauno skolu (tā piemēram, katram skolēnam būs jāraksta iesniegums par iestāšanos jaunajā skolā), tāpat risks, ka vairāki skolotāji varētu neturpināt darbu jaunajā skolā, jo izglītības pārvalde ir izteikusi neuzticību esošajai direktorei.

Jāņa Asara ieskatā, daudz loģiskāk būtu pielitot tādu reorganizācijas modeli kāds bija pievienojot Slokas pamatskolu Jūrmalas valsts ģimnāzijai, tādējādi saglabājot esošo Pumpuru vidusskolu un dodot iespēju esošajai skolas direktorei pierādīt sevi jaunajā amatā kā apvienotās skolas direktorei. 

Galīgais lēmums par skolu reorganizāciju tiks pieņemts Jūrmalas pilsētas domes sēdē, 2024.gada 22.februārī. 

Jūrmalnieku pārstāvis Eiropas parlamentā

Vizītkarte

Roberts Zīle (dzimis 1958. gada 20. jūnijā Rīgā) ir latviešu ekonomists un politiķis, bijis apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs, Saeimas deputāts, finanšu un satiksmes ministrs vairākās valdībās. Kopš 2004. gada ir Eiropas Parlamenta deputāts, pārstāvot Nacionālo Apvienību. 2022. gadā ievēlēts par vienu no Eiropas Parlamenta viceprezidentiem. Kopš 2000. gada dzīvo Jūrmalā. 

Jūrmalnieku pārstāvis Eiropas Parlamentā

ZIGMUNDS BEKMANIS

Robert, nākamgad jūnija sākumā būs kārtējās Eiropas parlamenta vēlēšanas un apritēs jau divdesmit gadu, kopš tu nepārtraukti strādā Briselē un Strasbūrā. Kas pa šo laiku izdarīts?

Vispirms gribu paskaidrot vēlētājiem, tā kā Eiropas Parlamentā strādā 705 deputāti no divdesmit septiņām Eiropas Savienības dalībvalstīm, skaidrs, ka viens cilvēks tur neko nevar izlemt. Var būt runa tikai par ierosinātām iniciatīvām un ietekmi Parlamentā. Es esmu pirmais no Baltijas valstu pārstāvjiem, kurš ir kļuvis par Eiropas Parlamenta viceprezidentu, pat no Zviedrijas neviens EP deputāts nav bijis tik augstā amatā. Tas prasa daudz vairāk darba nekā vienkāršam deputātam, un, lai iegūtu šādu amatu, daudzu gadu garumā jāizpelnās tāda autoritāte parlamentāriešu vidū, lai slēgtajā balsojumā vairums par mani nobalsotu. Es saņēmu ap četrsimt balsu, un tur liels nopelns maniem frakcijas biedriem itāļiem, poļiem un citu valstu pārstāvjiem. Mums, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupai, kas šobrīd esam 67 deputātu sastāvā, līdz šim tik augstā amatā nebija ievēlēts neviens pārstāvis.

Pēc ievēlēšanas uzreiz parādās milzīgs politiskās spēles laukums, jo viceprezidenta amatā ir vesela virkne pienākumu, kas attiecas arī uz Parlamenta iekšējo darbu ar divu miljardu eiro pārvaldību. Tuklāt pie viceprezidenta nāk ne tikai iepriekš no dažādām komisijām pazīstami deputāti, bet arī līdz šim tuvāk nepazīstami parlamentārieši izklāstīt savas sasāpējušās problēmas vai vienkārši parādīt savu pozitīvo nostāju, un tas dod man cerību Latvijai un Baltijai svarīgu jautājumu lemšanā ar viņiem rēķināties. 2022. gadā reitingu kompānija „Matrix”, analizējot dažādus deputātu darbības aspektus, ietekmīgāko EP deputātu sarakstā mani bija ierindojusi 16. vietā. Šogad situācija ir mazliet mainījusies, bet vienalga esmu ietekmīgākais no Baltijas politiķiem. Tuvākie konkurenti ir bijušais Lietuvas premjerministrs  Andrjus Kubiļus un bijušais Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Runājot par konkrētiem darbiem, šobrīd Rīgas centrā nevar nepamanīt „Rail Baltic” dzelzceļa trases būvniecības darbus un vērienīgo celtniecību lidostas „Rīga” teritorijā, kam lauvas tiesa finansējuma nāk no Eiropas Komisijas. Pirms gadiem astoņiem deviņiem es nodibināju un joprojām vadu „Rail Baltic” dzelzceļa projekta draugu grupu, kurā ir ne tikai baltieši, somi un poļi, bet arī vācieši un holandieši un uz kuru mēs divreiz gadā uzaicinām visas šīs dzelzceļa trases ieviesējinstitūcijas no iesaistītajām valstīm, lai sekotu līdzi, kā rit darbi. Šajās tikšanās reizēs piedalās arī maka turētāji – Eiropas Komisijas pārstāvji – un EK Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta koordinatore, bijusī Strasbūras pilsētas galva un Francijas kultūras ministre, mana kādreizējā kolēģe EP Katerīne Trautmane, kura ilgstoši mēģina saskaņot ES dalībvalstu intereses finansējuma, iepirkumu tenderu un projektēšanas jomā.

Līdz šim man ir izdevies diezgan labi tikt galā ar domstarpībām šī ļoti sarežģītā „Rail Baltic” projekta īstenošanā un naudas plūsma no Eiropas nav apstājusies. Protams, Eiropas Komisija negarantē simtprocentīgu finansējumu, bet es kopā ar saviem kolēģiem esmu panācis, ka visām „Rail Baltic” ieviesējinstitūcijām ir bijusi iespēja piedalīties EK izsludinātajos tenderos un kopumā saņemt jau apmēram miljardu eiro, no kuriem ne visa summa šim projektam ir iztērēta dažādu juridisko šķēršļu dēļ. Šo darbošanos  redzu kā vienu no saviem lielākajiem panākumiem līdzšinējā eiroparlamentārieša darbā.

Daudz tiek runāts par krievvalodīgo aktivitātēm Eiropas Parlamentā. Tiešām katru nedēļu pie mums notiek desmitiem pasākumu, tāpēc arī Kremļa propogandistu rīkotie pasākumi reizi vai divas reizes gadā, uz kuriem neviens vairs nenāk, izņemot saujiņu organizatoru, starp visām aktivitātēm pazūd. Jo visiem Eiropas Parlamentā ir skaidrs, ko īstenībā pārstāv Ždanoka vai no Igaunijas ievēlētā Tooma.

Jūrmalniekiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem droši varu apgalvot, ka tādai darbībai nav nekādas nozīmes. Ar 2004. gadu, EP ienākot bijušā Austrumbloka valstu pārstāvjiem, bija liela aktivitāte, un mēs panācām, ka komunisma noziegumi tiek pielīdzināti nacisma noziegumiem. No 2007. gada Strasbūrā EP ēkā vissvarīgākajā vietā pie visu dalībvalstu karogiem, kurp fotografēties dodas desmitiem tūkstošu viesu, visā telpā ir tikai viena piemiņas plāksne, un tā ir Baltijas komunistiskā terora upuriem.

Šogad EP prezidente Roberta Metsola man uzticēja organizēt piemiņas pasākumu Baltijas valstu pilsoņu deportācijām 1940. gada jūnijā, un tas patiešām izdevās iespaidīgs. Pasākumu atklāja prezidente Metsola, un pēc tam tas ilga vairākas stundas, jo ļoti daudzi deputāti lasīja upuru vārdus. Turklāt zīmīgi, ka tie bija ļoti dažādu valstu deputāti, kuri brīvprātīgi bija pieteikušies to darīt, ne tikai baltieši. Manuprāt, tas parāda to, ka Eiropas Parlamenta absolūtam vairākumam viss ir skaidrs par PSRS un Krievijas noziegumiem, okupējot Baltijas valstis un deportējot to iedzīvotājus. Arī Briselē pie galvenās ieejas EP ēkā ir baltiešu koridors ar vairākām piemiņas plāksnēm, tostarp Baltijas ceļa atcerei. Tādēļ nav pamata uztraukumam – Eiropā visi zina, kas nodarīts Baltijai un kas pašlaik tiek nodarīts Ukrainai.

Cik bieži sanāk būt Jūrmalā?

Katru nedēļu, jo te ir manas mājas. Tas ir mīts, ka, sākot strādāt EP, deputāti pamet Latviju uz pieciem gadiem. Protams, ir parlamentārieši, kuri pārceļas uz Briseli ar visu ģimeni. Tur viņu bērniem ir skolas, bērnudārzi, un apmeklēt dzimteni vairs nav tik vienkārši, bet man tā nav. EP deputāta darba kalendārs tiek veidots tā, ka visbiežāk uz Briseli varu aizlidot pirmdien vai otrdien agri no rīta un atgriezties ceturtdienas vakarā, jo piektdien EP vairs īsti nekas nenotiek. Patiesībā piektdiena deputātiem ir domāta, lai viņi savā zemē tiktos ar partiju, no kuras ir ievēlēti, un saviem vēlētājiem, un saglabātos politiskā saikne – manā gadījumā starp Briseli un Rīgu. Tādēļ faktiski katru nedēļas nogali esmu Latvijā un lietas kursā par visām norisēm.

Ar jūrmalnieka acīm no malas raugoties, ar ko Jūrmala var lepoties un kas būtu uzlabojams mūsu pilsētā?

Kā namsaimnieks, protams, priecājos par deviņdesmit procentu atlaidi visiem nekustamajiem īpašumiem. Teikšu atklāti, no manis pilsēta varētu paņemt vairāk, tāpat kā no daudziem citiem pietiekami turīgiem un pat bagātiem Jūrmalas iedzīvotājiem. Vienlīdzība reizēm ir laba lieta, bet šajā gadījumā tas nav gluži taisnīgi. Atlaidēm jābūt mērķētām, piemēram, uz senu dzimtu īpašumiem, kuri varbūt ir ar lielu zemes gabalu, tādēļ dārgi, taču ar citu vērtību, jo daudzas jūrmalnieku paaudzes te dzīvojušas. Lai šie īpašumi nebūtu jāpārdod, viņiem atbalsts vajadzīgs vairāk nekā tiem, kuri ir ienācēji un var atļauties maksāt.

Ar velosipēdu esmu izbraukājis Jūrmalu ļoti daudz un redzējis pavisam citādu ainu nekā caurbraucošie pilsētas viesi. Tāpēc teikšu godīgi, ir daudz neizdarītu darbu. Neticiet? Izbrauciet, tāpat kā es, pa mazajiem celiņiem un takām. Piebildīšu, ka veloceliņiem bruģis nav īsti piemērots. Arī tās vietas pie mājām, kur trase ved augšā, lejā un starp kokiem, neatbilst veloceliņu kritērijiem. Turpretī par labu veikumu uzskatāmi veloceliņu posmi Kauguri – Jaunķemeri un Jaunķemeri – Ķemeri. Nav izdevušies pirms vairākiem gadiem uzstādītie pludmales soliņi, uz kuriem nevar ilgi nosēdēt, jo atzveltnes lauž muguru. It kā sīkumi, bet pilsētas saimnieki par tiem nav padomājuši.

Pozitīvi ir tas, ka Jūrmalas piekraste vēl nav tik traki sabūvēta kā, piemēram, jūras mala Beļģijā, kur daudzstāvu ēkas dienasvidū met ēnu uz pludmali. Mani gandarī, ka pateicoties opozīcijas spēkiem Jūrmalas domē, kur nozīmīgu darbu veic arī Nacionālās Apvienības deputāti, jūras krasta apbūve ir noturēta saprātīgā līmenī.

Kā tev šķiet, vai Jūrmalas domes darbība uzskatāma par labu pārvaldību, ja, aizbildinoties ar naudas trūkumu remontiem, Bulduru un Asaru bibliotēkas tika pārvietotas uz nepiemērotām telpām, bet tajā pašā laikā Kūrorta un Kauguru svētku rīkošanai kopā piešķirti pusmiljons eiro?

Jā, tas neizskatās labi, un man šķiet, ka Jūrmalā nepieciešama varas nomaiņa. Jo tik ilgi turot vadības grožus vienās rokās, sākt pietrūkt jaunu ideju un darbs domē kļūst par rutīnu. Parādās šauru interešu grupas, kas ietekmē domes lēmumus. Tāpēc Jūrmalu vajag sapurināt, citādi pilsētas milzīgās iespējas, kā ļoti labai vietai, kur dzīvot nākotnē, tiks izniekotas. Un noteikti nevajag Jūrmalu pārblīvēt ar jaunu apbūvi.

Kļūstot par EP viceprezidentu, man klāt nākusi arī saimniecisko jautājumu risināšana, jo Parlamentam pieder daudz īpašumu gan Briselē, gan Strasbūrā un citu Eiropas valstu galvaspilsētās, un, jāatzīst, ne vienmēr šo īpašumu pārvaldība bijusi atzīstamā līmenī. Man bija pārsteigums, ka Briselē ir ēka ar plenārsēžu zāli, kura nav vairs droša, jo uzbūvēta uz purvainai vietai nepiemērotiem pamatiem un lēnām grimst. Nerunājot nemaz par to, ka tā ir ekoloģiski nedraudzīga ar sliktu siltumizolāciju, un būs jāiegulda milzīga nauda, lai situāciju labotu.

Vēl varu minēt arī Katargeitu - skandālu, kad viena no EP viceprezidentēm tika ierauta korupcijas shēmā par vairākiem miljoniem eiro Kataras interesēs. Diemžēl EP ir nosacīts caurspīdīguma princips. Tas, ka Latvijā Saeimas deputāti katru gadu aizpilda amatpersonas ieņēmumu deklarāciju, nav iespējams Eiropas Parlamentā. Kad pēc šī skandāla stāstīju kolēģiem par Latvijas pieredzi, viņi ar šausmām skatījās uz mani, nedod, Dievs, ja kaut ko tādu ieviesīs EP. Tas tikai parāda, cik dažādi mēs Eiropā esam un daudzās valstīs politiķiem nav ne tuvu tik stingras prasības kā Latvijā.

Nacionālās Apvienības Jūrmalas nodaļa ir rosinājusi NA valdei panākt likuma grozījumus, lai pašvaldību amatpersonas, kuras ir krimināli sodītas, vairs nevarētu ieņemt amatus šajā pašvaldībā. Kādas ir tavas domas?

Es uzskatu, ka virzīt šādu iniciatīvu vajag. Vienīgi neesmu pārliecināts, vai pašreizējās Saeimas koalīcijas laikā izdosies iegūt tai atbalstu. Mums jau ir bijis līdzīgs precedents, kad tagadējās partijas „Latvija Pirmajā Vietā” vadītājs Ainārs Šlesers tika atstādināts no deputāta amata pienākumu pildīšanas, taču nākamajās vēlēšanās viņš atkal tika ievēlēts, un pat mūsu izcilā prezidente Vaira Vīķe – Freiberga atzina, ka likuma ietvaros neko nevar darīt, ja reiz vēlētāji grib redzēt Šleseru Saeimā. Tikpat divdomīga situācija veidojas Jūrmalā.

Ja 2025. gada pašvaldību vēlēšanās jūrmalnieki mēra amatā atkal vēlēsies redzēt Gati Truksni, aktuāls būs jautājums, kā mēs, Nacionālās Apvienības Jūrmalas nodaļa rīkosimies, jo kā pašvaldības deputātam un esošās domes priekšsēdētājas padomniekam viņa rokās ir visi trumpji, lai manipulētu ar lielu daļu Jūrmalas vēlētāju. Es uzskatu, ka par nopietniem pārkāpumiem sodīti cilvēki nedrīkstētu turpināt darbu pašvaldībā.

Tavs vēlējums jūrmalniekiem Ziemassvētkos?

Es jūrmalniekiem novēlu izbaudīt Ziemassvētkus un ceru, ka tie būs sniegoti un skaisti. Būt kopā ar saviem mīļajiem, sajust gaismu un sirds siltumu, kas nāk gan vienam no otra, gan svētku svecēm. Saglabāt optimismu par spīti sliktām pasaules ziņām un ticēt, ka labais galu galā uzvarēs. Un saglabāt ticību Latvijai!

ZIGMUNDA BEKMAŅA FOTO

NA Jūrmalas nodaļas biedrs, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle Nacionālās Apvienības birojā Rīgā šā gada 4. decembrī.

Jūrmalas domē samazina komiteju skaitu

Jūrmalas dome 28. septembrī vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu samazināt domes komiteju skaitu.

 

Turpmāk līdzšinējo 10 komiteju vietā darbosies deviņas, jo Izglītības komiteja tiks apvienota ar Jaunatnes un sporta jautājumu komiteju.

Nacionālās apvienības domes deputāti Jānis Asars un Rolands Parasigs-Parasiņš jau šī gada aprīlī iesniedza domē priekšlikumu par komiteju skaita samazināšanu no desmit uz piecām, jo komiteju sēdēs nereti ir viens vai divi izskatāmi jautājumi, bet daļā komiteju ilglaicīgi nemaz nav aktuālu jautājumu.

Komentējot lēmumu samazināt komiteju skaitu par vienu komiteju, deputāts Jānis Asars norāda, ka tas ir labs sākums. Komitejas likvidēšana valstspilsētas budžetā ietaupīs vismaz 20 000 eiro. J. Asara ieskatā būtu jāturpina darbs pie komiteju samazināšanas, pārtraucot vēl vismaz četru komiteju darbu un tā ietaupot vismaz 100 000 eiro gadā, ko varētu novirzīt pirmskolas pedagogu algu paaugstināšanai.

Jūrmalas domes izglītības komitejā lemj par hokeja programmas slēgšanu

Šodien Jūrmalas pilsētas domes izglītības komitejas sēdē tika pieņemts lēmums par hokeja programmas slēgšanu Jūrmalas sporta skolā. 

Šāds lēmums tika pieņemts neskatoties hokejistu vecāku argumentāciju, ka vecāki ir gatavi turpināt līdzfinansēt daļu no izmaksām. 

Bērnu vecāki lēmumu plāno apstrīdēt tiesā. 

Balsojumā PAR hokeja programmas slēgšanu balsoja "Zaļo un zemnieku savienības" deputātes Irēna Kausiniece un Ieva Taranda, "Saskaņas" deputāts Andrejs Morozovs. PRET programmas slēgšanu balsoja Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputāts Jānis Asars. Balsojumā atturējās "Tev/Jūrmalai" deputāts Mārtiņš Stulpiņš.

Jūrmalas dome noraida iedzīvotāju priekšlikumu par komiteju skaita samazināšanu

25. maijā Jūrmalas domes sēdē tika noraidīts priekšlikums samazināt domes komiteju skaitu, deputātu vairākumam balsojot pret to.

Jautājums domes darba kārtībā tika iekļauts pēc platformā ManaBalss.lv publicētās parakstu vākšanas iniciatīvas “Par 100 000 EUR katru gadu iedzīvotāju vajadzībām, samazinot Jūrmalas domes komiteju skaitu” nodošanas Jūrmalas domei. Kolektīvo iesniegumu bija parakstījuši vairāk nekā 300 Jūrmalas iedzīvotāji.

Iniciatīva paredzēja samazināt Jūrmalas domes komiteju skaitu no šobrīd esošajām desmit līdz piecām komitejām. Jūrmalā komiteju skaits ir lielākais Latvijā – desmit, kamēr lielākās pašvaldībās komiteju skaits ir ievērojami mazāks, piemēram, Rīgā – astoņas, Daugavpilī – piecas, Liepājā – četras. Par to, ka tik liels komiteju skaits Jūrmalas domē nav vajadzīgs, liecina fakts, ka komiteju sēdēs bieži vien ir viens vai divi izskatāmi jautājumi, turklāt daļā komiteju ilglaicīgi nemaz nav jautājumu, ko izskatīt.

Komentējot balsojuma rezultātus, opozīcijas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Asars norādīja, ka balsojuma rezultāts nav pārsteigums. “Ir pilnīgi skaidrs, ka šīs desmit komitejas ir izveidotas, lai katram koalīcijas deputātam būtu labi atalgots amats, jo koalīcijas deputātu skaits atbilst komiteju skaitam. Komitejas vadītāja alga ir 3185 eiro, tikmēr ierindas deputāta alga ir būtiski mazāka – 1820 eiro. Samazinot komiteju skaitu uz pusi, pilsētas budžetā varētu ietaupīt vismaz 100 000 eiro gadā, ko novirzīt citām vajadzībām,” norāda deputāts.

Komiteju skaita samazināšanu balsojumā atbalstīja Nacionālās apvienības deputāti Jānis Asars un  Rolands Parasigs-Parasiņš, “Tev/Jūrmalai” ievēlētais deputāts Uldis Kronblūms, kā arī “Jaunās Vienotības” deputāte Iveta Blaua.

Balsojumā atturējās Zaļo un Zemnieku savienības deputāti Rita Sproģe, Jānis Lediņš, Inese Kārkliņa, Ieva Taranda, Dace Riņķe, Guntars Anspoks, Irēna Kausiniece, “Saskaņas” deputāti Larisa Loskutova un Andrejs Morozovs, “Tev/Jūrmalai” ievēlētais deputāts Mārtiņš Stulpiņš.

Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļa aicina veikt ielu pārdēvēšanu Jūrmalā

Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļa uzskata, ka pilsētu, ciematu ielu nosaukumos ieteicams izmantot neitrālus nosaukumus, izmantojot Latvijas apdzīvoto vietu, upju, kalnu, dzīvnieku, kukaiņu, putnu, augu, koku nosaukumus un citus latviskus vārdus, kā arī Latvijai vai apdzīvotai vietai nepārprotami svarīgus vēsturiskus notikumus. Izmantojot personvārdus, konkrētus vēsturiskus notikumus, organizācijas, nepieciešams godināt vien tos, kuriem laika gaitā ir nostiprinājies pārliecinošs paliekošs ieguldījums latviešu tautas pašapziņas un valstiskuma izcīnīšanā, veidošanā un attīstībā. Atsaucoties uz iepriekš minēto aicinām izskatīt zemāk esošo Jūrmalas ielu nosaukumus un veikt to pārdēvēšanu:

● Andreja Upīša iela, Jūrmala

● Leona Paegles iela, Jūrmala

● Oškalna iela, Jūrmala

● Partizānu iela, Jūrmala

● Jāņa Sudrabkalna iela, Jūrmala

● Puškina iela, Jūrmala

● Sputņika iela, Jūrmala

Nacionālas apvienības Jūrmalas domes deputāti aicina būtiski samazināt komiteju skaitu Jūrmalā

Nacionālās apvienības Jūrmalas domes deputāti aicina būtiski samazināt komiteju skaitu Jūrmalā. 

Pēc informācijas apkopošanas un Latvijas televīzijas raidījuma “DeFacto” 2.aprīļa sižeta, kur Jūrmalas domes komiteju vadītāji nespēja atbildēt par  saviem paveiktajiem darbiem, strādājot komiteju vadībā, aicinām veikt izmaiņas Jūrmalas valstpilsētas pašvaldības nolikumā.

Aicinām pašvaldības līdzekļus tērēt lietderīgi un sekot labas pārvaldības prakses piemēriem citās pašvaldības un samazināt komiteju skaitu Jūrmalas pašvaldībā.

Komiteju skaits Latvijas lielākajās pilsētās:

Aptuveni aprēķini liecina – ja komiteju skaitu samazinātu uz pusi, kā tas ir citās līdzīga izmēra pilsētās, pie esošā algu apmēra Jūrmalas budžetā varētu ietaupīt ap 100 000 eiro gadā. Ietaupītos līdzekļus aicinām novirzīt pirmsskolas darbinieku algu celšanai.

Jūrmalas pašvaldībai nepieciešams sekot līdzīgu pašvaldību piemēriem kā Liepājas, Jelgavas, uc. un samazināt komiteju skaitu līdz 5 komitejām.

Tādēļ aicinām:

1. Svītrot no Jūrmalas pašvaldības nolikuma 32.6, 32.7, 32.8, 32.9, 32.10 punktus.

2. 32.4.punktu mainīt no “Jaunatnes un sporta jautājumu komiteja piecu locekļu sastāvā” uz “Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jautājumu komiteja piecu locekļu sastāvā”.

3. 32.2 punktu mainīt no “Pilsētsaimniecības komiteja piecu locekļu sastāvā” uz “Pilsētsaimniecības, transporta, mājokļu un drošības, tūrisma un kurortoloģijas komiteja piecu locekļu sastāvā” .

Cieņā,

Jānis Asars, Jūrmalas domes deputāts

Rolands Parasigs-Parasiņš, Jūrmalas domes deputāts

Nacionālā apvienība Jūrmalas mēra amatam izvirza Rolandu Parasigu-Parasiņu, vietnieka amatam Jāni Asaru.

Bez ideāliem sasniegumi neiespējami.

Cienījamie jūrmalnieki, kultūras produktu patērētāji un radītāji! Vērojot pirmsvēlēšanu debates TV, esmu pamanījis, ka daudzo nepieciešamību un neizdarību klāstā, kultūras dzīves attīstībai tiek pievērsta visai maza ievērība, kas Jūrmalā sākusi iet pa rutīnas ceļu un stagnēt. Tādēļ gribu vērst jūsu uzmanību Nacionālās apvienības iecerētajam Jūrmalā.

Šeit atzīmēšu tikai dažas būtiskākās nepieciešamības:

1. Nepieciešams jaunuzcelts nams ar pilnvērtīgi aprīkotu skatuvi un palīgtelpām, piemērotu visiem skatuviskajiem žanriem.

Dzintaru koncertzāle veic savu vēsturisko misiju un pozicionējusies uz augstās mākslas piedāvājumu ar sezonālu raksturu. Vēsajos gadalaikos kultūras pasākumu piedāvājums nokrītas līdz minimumam. Divi kultūras norisēm pielāgotie, iepriekš bijušie kino teātri, nav un nekad nebūs atbilstoši mūsdienu prasībām – Majoros skatuve nepiemērota dejotājiem un teātru izrādēm, akustika iznīcinoša koriem; Kauguros vispār nav skatuves. Telpu trūkums apgrūtina kolektīviem mēģinājumu intensitāti, cieš publikas piesaistes piedāvājumu iespējas. Jaunuzceltā ēka, ar skaistu skatītāju zāli, jūrmalniekiem nodrošinātu kultūras dzīves “burbuļošanu” visa gada griezumā, iekļaujot visu skatuvisko žanru mākslinieku viesizrādes, kā arī paplašinātu Jūrmalas kolektīvu kvalitatīvu koncertu un Jūrmalas teātra inscenējumu iespējas. Šāds nams vairotu jūrmalnieku lokālpatriotismu, atvērtu jaunu telpu mākslas cienošajiem un piesaistītu Jūrmalai kultūrtūristus visa gada ritējumā. Iniciētu biznesa attīstību nama apkārtnē.

2. Kultūras atbalsta finansējuma proporcijai jābūt par labu Jūrmalas mākslinieciskajiem kolektīviem.

Līdz šim bijis pretēji, ārpakalpojumu pirkšanas kopējā bilance krietni pārsniegusi pašu kolektīviem atvēlētos līdzekļus. Nav pieņemami, ka pēdējos pirms pandēmijas gados, neskaitot pārējos ārpakalpojuma pirkumus, tikai divu pasākumu (L.Vaikules komercpasākums “Randevū” un “Kauguru svētki”) kopējā, no pilsētas budžeta atvēlētā, summa pat pārsniegusi Jūrmalas kolektīviem piešķirto visa gada griezumā. Kolektīvu vajadzības regulāri tiek piezemētas, sākot no nošu un tērpu uzglabāšanas iespējām līdz nepieciešamu speciālistu (koncertmeistari, vokālie pedagogi) piesaistei.

3. Jūrmalas Kultūras centram jāaktivizē pasākumi jaunu dalībnieku piesaistei JKC kolektīviem.

Sadarbojoties ar Jūrmalas domes Izglītības pārvaldi un Kultūras nodaļu, īpaša uzmanība jāpiesaista jaunatnes iesaistei kolektīvos, jo tieši jauniešiem būs tālākā nākotnē jānes latviešu tautas kultūras un identitātes vērtības.

Jūrmalnieki, ja nevēlaties pēc mākslas un kultūras baudījuma nemitīgi doties uz Rīgu vai kur citur, tad jāpanāk, lai vēlamais būtu sasniedzams tepat Jūrmalā un Rīga, lai brauc pie mums. Tikai sadarbībā ar jums un jūsu  atbalstu, būs iespējams realizēt Jūrmalas kultūras dzīvei vajadzīgo, kā nepieciešamību jūrmalnieku pašapziņai, vietas piederībai un patriotisma vairošanai. Nacionālā apvienība ir par to un, ja arī jūs, tad uzticieties un balsojiet par Nacionālo apvienību – vēlēšanu saraksts Nr.1.

Patiesā cieņā,

Bruno Libauers

Nekustamā īpašuma nodokļa modeļu izvērtējums

Līdz šim piedāvāto modeļu izvērtējums

Grafikā uzskatāmi redzams NĪN apjoms par mājokļiem piekrītošo zemi Jūrmalā (1500m2)  pie visa plašā KV diapazona sākot ar zemāko, vidējo svērto, vidējo nesvērto un augstāko KV. Kā redzams, esošā NĪN modeļa saglabāšana daudzām mājsaimniecībām arī ar 90% atvieglojumu var sagādāt nopietnas raizes, tādēļ NĪN ir būtiski jāreformē, iespēju robežās mazinot KV ietekmi. Iedzīvotājiem labvēlīgākais modelis būtu vispār neaplikt ar dzīvojamās mājas  un tām piekrītošo zemi. Portāla “Mana balss” iniciatīvas ietvaros šo modeli atbalstīja vairāk nekā 58 tūkstoši iedzīvotāju.  Pēc būtības tas ir ļoti līdzīgs Igaunijā esošajam modelim, kur mājokli ar NĪN neapliek vispār, savukārt mājoklim piekrītošajai zemei ir neapliekamā platība – 1500 kvadrātmetri pilsētā un 2 ha lauku novados.

Ņemot vērā, ka Latvijā pašvaldību ieņēmumi no 2014. līdz 2018.gadam arī pie nemainīga NĪN pieauga par aptuveni 100 miljoniem gadā, šis ir labs risinājums. Tomēr pret to kategoriski iebilst Jaunās Vienotības vadītā Finanšu ministrija, jo tas nozīmētu pašvaldību administrāciju rīcībā esošās naudas  samazinājumu par aptuveni simts miljoniem eiro.

Grafikā atspoguļoto modeļu izvērtējums

1. Modelis: Mājoklim un tam piekrītošajai zemei ieviest uz KV balstītu netiešo progresiju.  Mājoklim neapliekamais minimums 100’000 euro, KV pārsniegumam likme 0,2%. Mājoklim piekrītošajai zemei neapliekamais minimums 10’000 euro, savukārt KV pārsnieguma daļai likme 0,2%).

Par progresiju vispārīgi: Uz KV balstītas progresijas piemērošana pie tik atšķirīgām un apšaubāmām Latvijā noteiktajām KV, ir absurda, jo palielina nesamērīgo NĪN diferenci. Modelim papildus problēmu izraisa vēl vairāki faktori:

1. neapliekamā minimuma lielākais apjoms ir  orientēts uz būvēm un to daļām, kas nav esošā NĪN modeļa galvenā problēma. Savukārt mājokļiem piekrītošajai zemei piedāvātais neapliekamais minimums ir  paredzēts tik neliels (10 reižu mazāks, nekā būvēm), ka nerisina NĪN diferences problemātiku;

2. neapliekamais minimums izslēgtu no maksātāju loka lielu daļu mājsaimniecību, pārējām saglabājot pienākumu maksāt NĪN;

3. Ja māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad neapliekamo kvotu (100 000 euro) piemēros katram atsevišķajam dzīvoklim, savukārt ja māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad neapliekamo kvotu (100 000 euro) piemēros visai mājai kopumā. Tas veido ļoti lielu nevienlīdzību starp īpašniekiem pēc pazīmes ir vai nav māja sadalīta dzīvokļu īpašumos.

4. Dauddzīvokļu īres namu īrnieki, tiktu diskriminēti pazīmes: ir vai nav māja sadalīta dzīvokļu īpašumos;

5. Saglabātos diskriminējošā ietekme uz lielākām mājsaimniecībām teritorijās ar vidēju un augstu KV.

Ņemot vērā relatīvi zemo likmi, modelis daļēji risina ar mājsaimniecību ienākumiem nesamērīgi augsta NĪN maksājumu līmeņa problemātiku teritorijās ar vidēji augstu KV.

Modelis: 0,4%+0,4% (noteikt zemei un mājoklim vienādu likmi 0,4% no KV) Pēc būtības tā būtu atgriešanās pie 2007.gadā likumā iestrādātās NĪN pamatlikmes 0,4%, kuras spēkā stāšanās tika atlikta līdz pārejas perioda beigām - 2011.gadam. Jāpiebilst, ka  šie grozījumi par 0,4% vienoto tā arī nestājās spēkā, jo pēc Dombrovska valdības priekšlikuma tika no likuma izslēgta.

Ar šādu modeli:

1. Individuālajām dzīvojamajām mājām piekrītošajai zemei teritorijās ar vidēji augstu KV NĪN kļūtu samērīgāks nekā esošais;

2. Teritorijās ar augstu KV saglabātos augsts NĪN maksājumu līmenis, kas pēc KV aktualizācijas atkal kļūtu nesamērīgs.

2. Trīskomponenšu modelis: fiksēts maksājums par mājokli (0,20 euro par m2) un zemi (0,02 euro par m2) un vienādu likmi 0,2% no KV.

Modeļa priekšrocība ir tā atsaistīšana no kadastrālās vērtības, vienlaikus tomēr saglabājot tās ietekmi. Tas pēc savas būtības visprecīzāk atbilst NĪN pamatfunkcijai – savākt līdzekļus kopīgās infrastruktūras uzturēšanai.

Pēteris Leiškalns

Sociālās drošības un nodokļu eksperts

Mg. Iur; Mg. Oec

Nekustamā īpašuma nodokļa reformas pamatuzdevums – nepieļaut masveidīgu mājokļu zaudēšanu

Šobrīd Jūrmalas iedzīvotājus no nesamērīgā NĪN sargā gan jau ilgstoši piemērotā KV “iesaldēšana” 2012.gada cenu līmenī, gan pašvaldības noteiktais labvēlīgais atvieglojumu režīms. Tomēr KV “iesaldēšana” nebūs mūžīga. Saskaņā ar šī brīža prognozēm, Jūrmalā KV mājokļiem piekrītošajai zemei pēc aktualizēšanas vērtība pieaugs vidēji 2,5 reizes. Tam sekos arī nodokļa apmērs, kas jau tagad nav samērīgs un daudziem grūti samaksājams.

Kā redzams no grafika, KV “atsaldēšanas” gadījumā ir sagaidāms ļoti straujš kadastrālo vērtību kāpums, kas visizteiktākais būs atsevišķās teritorijā Rīgā un Jūrmalā.

Ja netiks veikta nopietna NĪN reforma, tad KV aktualizācija izraisīs tik augstu nodokļa kāpumu mājsaimniecībām, ka atsevišķās apdzīvotajās vietās nespēs izkompensēt pat ar maksimālajām atļautajām atvieglojumu likmēm.

Vissmagākā situācija ir Jūrmalā un atsevišķā Rīgas apkaimēs (skat. grafiku), kur ir liels individuālās apbūves īpatsvars un ļoti augstas kadastrālās vērtības (KV), ko lielā mērā ietekmēja lielās Austrumu kaimiņvalsts jaunbagātnieku veidotais pieprasījums. Situāciju daudzām mājsaimniecībām vēl smagāku padara ļoti plašās KV atšķirības, kas Jūrmalā individuālās apbūves zonās šobrīd sasniedz 34 reizes (KV ir robežās no 4,98 līdz 170 euro par kvadrātmetru), bet pēc KV aktualizācijas nesamērīgi pieaugs vēl vairāk un pārsniegs 100 reizes (plānotās KV ir robežās no 4 līdz 450 euro par kvadrātmetru).

Jāatsakās no sistēmas, ka NĪN mājoklim tiek atvasināts no tā iespējamās pārdošanas cenas

Tagad NĪN mājoklim ir orientēts uz tā iespējamo pārdošanas cenu - likums noteic, ka tik liels NĪN mājsaimniecībai ir jāmaksā tādēļ, ka tās mājokli, iespējams, var pārdot par tādu un tādu summu. Tas nekas, ka mājsaimniecība negrib to pārdot! Tātad, ja mājsaimniecība grib turpināt dzīvot savā mājoklī un savā ierastajā sociālajā vidē, tai ir jāmaksā NĪN, kas atvasināts no teorētiskās pārdošanas vērtības. Ja mājsaimniecība nevar to samaksāt, tai mājoklis jāpārdod un jāpārceļas uz citu vietu. Ja ne, tad pašvaldība, izpildot likumu, nesamērīgo NĪN nesamaksājušajam iedzīvotājam bez tiesas lēmuma, ar tiesu izpildītāja palīdzību mājokli atņems un pārdos izsolē kādam turīgākam.  Kopumā esošo NĪN modeli iedzīvotāji uztver kā sodu par to, ka ir centušies, strādājuši, aizņēmušies naudu un būvējuši vai iegādājušies sev mājokli, par kuru valsts prasa nodokli, kas, turklāt, zonās ar augstu kadastrālo vērtību daudzām mājsaimniecībām ir nepanesams slogs.

Esošajam, no īpašuma iespējamās pārdošanas cenas atvasinātajam NĪN modelim ir iespējama laba alternatīva - NĪN kā maksājums par to, ka īpašums atrodas konkrētajā vietā un kāds (šajā gadījumā - pašvaldība) uztur un kopj konkrētajai mājsaimniecībai, tās kaimiņiem un citiem konkrētās ielas, apkaimes, mikrorajona, pilsētas u.c. iedzīvotājiem un apmeklētājiem nepieciešamo infrastruktūru. Līdzīgi, kā daudzdzīvokļu mājās esošo dzīvokļu īpašnieki maksā par mājas kopīgās infrastruktūras – kāpņu telpu, gaiteņu, pagalma, trotuāra u.c. kopšanu un uzturēšanu kārtībā. Šāda alternatīva būtu iedzīvotājiem daudz saprotamāka, turklāt, atteikšanās no NĪN atvasināšanas no īpašuma iespējamās pārdošanas cenas dos iespēju novērst ļoti plašā kadastrālo vērtību diapazona sistēmā iekodēto nespēju ar NĪN likmi nodrošināt ar mājsaimniecību ienākumiem samērīgu NĪN, un veidot šo nodokli daudz samērīgāku un taisnīgāku. Lai novērstu iedzīvotāju izspiešanu no savām dzīvesvietām, mājsaimniecību atkarību no pašvaldības labvēlības un ģimeņu slīgšanu NĪN parādos, kā arī mazinātu ģeogrāfisko segregāciju, ir absolūti nepieciešams NĪN sistēmu reformēt iespējami ātri. Negaidot, kad spēkā stāsies jaunās kadastrālās vērtība.

Līdz šim piedāvājumā ir vairāki risinājuma varianti, tai skaitā:

1. Neaplikt mājokli un tam piekrītošo zemi;

2. Piemērot vienotu likmi 0,4% apmērā gan mājoklim, gan tam piekrītošajai zemei;

3. Mājoklim saglabāt esošo progresīvo likmi no 0,2% līdz 0,6; zemei  piemērot  0,5% likmi;  

4. Mājoklim saglabāt esošo progresīvo likmi no 0,2% līdz 0,6; zemei  piemērot  1% likmi;

5. Mājoklim noteikt no kadastrālās vērtības atvasinātu neapliekamo minimumu 100’000 euro un pārsniegumam likme 0,2%, savukārt mājoklim piekrītošajai zemei noteikt neapliekamo minimumu 10’000 euro un KV pārsnieguma daļai - likme 0,2%;

6. Mājoklim neapliekamais minimums 100’000 euro, pārsniegumam no 100’000 euro līdz 200’000 euro - likme 0,2%, KV daļai virs 200’000 euro - likme 0,4%, savukārt zemei likme 1%,

7. Trīskomponenšu NĪN modelis, kas sastāv no fiksēta maksājuma par katru zemes platības vienību, fiksēta maksājuma par katru ēkas platības vienību un 0,2% likme no īpašuma KV. 

Autors:

Pēteris Leiškalns

Sociālās drošības un nodokļu eksperts

Mg. Iur; Mg. Oec

Nekustamā īpašuma nodokļa reforma – kā izlabot kroplo sistēmu

Šodienas apstākļiem neatbilstošais Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) modelis ir izstrādāts 1996./97.gadā, kad Latvijā bija cita kadastrālās vērtēšanas sistēma. 2006.gadā, plānojot ar 2007.gadu ieviest jaunu kadastrālās vērtēšanas sistēmu, kļuva skaidrs, ka 1996./97.gadā izstrādātais NĪN modelis ir nesaderīgs ar jaunieviešamo kadastrālās vērtēšanas modeli. Pēc sabiedrības un mediju saceltās trauksmes, izdevās jaunā kadastrālās vērtēšanas modeļa ieviešanu uz gadu atlikt, un veikt likuma pielāgošanu jaunajai situācijai. Lai novērstu nesamērīgu NĪN pieaugumu, uz 3 gadiem tika ieviests NĪN apmēra pieauguma ierobežojums un noteikts, ka no 2011.gada bāzes likme tiks samazināta līdz 0,4%.

Tomēr pēc Dombrovska valdības priekšlikuma NĪN bāzes likme tika atjaunota iepriekšējā līmenī – 1,5%, to faktiski atgriežot NĪN pozīcijās, kas ir absolūti nesaderīgas ar 2008.gada kadastrālās vērtēšanas modeli. Fakts, ka NĪN mājokļiem tiek atvasināts no īpašuma iespējamās pārdošanas vērtības iedzīvotājiem, kuri neplāno savu mājokli pārdot, bet grib turpināt dzīvot savā mājoklī, ir absurds! Tomēr Jaunās Vienotības vadītās Finanšu ministrijas ierēdņu ieskatā tas ir labākais iespējamais modelis. Ja ģimenei pieder kaut kas tāds, par ko citi ir gatavi maksāt, tad – vai nu maksā nodokli pēc pieprasījuma diktētās cenas, vai arī pārdod to un pārcelies uz citu vietu. Pēc būtības, mazinot iespēju dzīvot savā mājoklī - īpašumā, kas bieži ir senču mājas, vai ģimenes mājvieta jau gadu desmitiem. Tādā veidā savu pamatiedzīvotāju intereses upurējot maksātspējīgākas publikas interesēm.

Salīdzinot ar kaimiņiem, Latvijas ierēdņi saviem iedzīvotājiem liek maksāt daudz vairāk!  

Kā redzams no grafika, NĪN iekasēšanā esam pirmajā vietā Baltijā. Lietuvu pārspējam gandrīz divas reizes, savukārt Igauniju – gandrīz četras reizes.

Atšķirībā no kaimiņvalstīm, kur par mājokļiem un tiem piekrītošo zemi iekasē pavisam nedaudz, Latvijā tieši šī pozīcija ir absolūti lielākais NĪN avots. Ņemot vērā, ka NĪN tiek atvasināts kadastrālajām vērtībām kas ir ļoti, ļoti atšķirīgas un mājokļu zemei ir augstākā iespējamā likme, iedzīvotājiem, kuru mājokļi atrodas individuālās apbūves zonās ar augstu KV, nodoklis bieži vien ir  nesamaksājams jau pie esošajām “iesaldētajām” KV, kas ir veidotas ņemot vērā 2012.gada tirgus cenu līmeni. Skaidrs, ka agrāk vai vēlāk KV tiks “atsaldētas” (aktualizētas), bet pirms tam ir jāveic nopietna NĪN reforma, pretējā gadījumā Rīgā un Jūrmalā - pat pie vidējām KV - par individuālās apbūves zemes vienības standartplatību  (1500m2) NĪN var pārsniegt piecus tūkstošus eiro.

 

Autors: Pēteris Leiškalns

Sociālās drošības un nodokļu eksperts

Mg. Iur; Mg Oec

Nacionālā Apvienība Jūrmalā būs atrodama ar 1.saraksta numuru!

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kā pirmā partija Jūrmalā iesniedz savu sarakstu un programmu gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

 

Esam vienīgā partija Jūrmalā, kas ar jūrmalniekiem bijusi visus šos gadus, aktīvi iesaistot iedzīvotājus pilsētas problēmu risināšanā. 🤝
Visi mūsu kandidāti ir jūrmalnieki - savas pilsētas un valsts īsteni patrioti. Mums nav nepieciešami skaļi un skandalozi uzvārdi. Savu pienesumu pilsētai parādām ar darbiem, kas regulāri tiek atspogoļuti mūsu Facebook lapā "Jūrmalas latvietis.

Sarakstu iesniedz: Jūrmalas mēra amata kandidāts Andris Čuda un jaunākā kandidāte mūsu sarakstā Elīza Aleksandra Grenenberga-grīnberga
Saraksts apskatāms šeit: https://pv2021.cvk.lv/…/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-t…

Glābēja acīm uz Jūrmalu raugoties

Roberts Fūrmanis

Anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents

Cik ilgi esi jūrmalnieks?

Esmu dzimis Rīgā, bērnību pavadīju Murjāņos, bet Jūrmalā dzīvoju no 1992. gada, kad mans tētis atnāca šurp strādāt Ātrās palīdzības dienestā.

Daudz amatu, daudz pienākumu. Tu visur paspēj vai tomēr kādā jomā esi dziļāk nekā citās?

Pirmajā vietā neapšaubāmi ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kurā es pavadu visvairāk laika, reizi nedēļā pildu arī anesteziologa pienākumus Jūrmalas slimnīcā, pārējiem, pārsvarā administratīvajiem darbiem varu atvēlēt tikai brīvo laiku, kura nav daudz.

No kurienes tev tāda misijas apziņa – glābt cilvēkus?

Esmu ārstu vidē uzaudzis. Tētis ar cilvēku dzīvības glābšanu saskārās diendienā, tādēļ jau bērnībā un skolas gados citas profesijas izvēli nemaz neesmu apsvēris.

Pandēmijas laikā arvien vairāk ārstu un medicīnas māsu strādā uz izdegšanas robežas. Viņi atzīst, ka joprojām nespēj pierast pie nāves, ar kuru saskaras katru dienu. Kā tu tiec ar to galā?

Sāksim ar to, ka tāds ir mans darbs - saskarties ar nāvi. Esmu daudzas reizes mēģinājis formulēt savu attieksmi pret to. Ja esmu savā darbā izdarījis visu iespējamo, bet cilvēks tomēr nomirst, tad tie ir apstākļi, kurus diemžēl nevarēju ietekmēt. Citādāk ir tad, ja gadījies kaut ko izdarīt nepareizi, pieļaut cilvēcisku kļūdu, tad ir liels pārdzīvojums. Taču cenšos visu laiku savas profesionālās zināšanas uzturēt tādā līmenī, lai es spētu ātri noorientēties jebkurā situācijā, kad cilvēka dzīvība ir briesmās.

Nesen, kad Rīgā gāzes sprādzienā sagruva nams, tu biji viens no pirmajiem, kas tur ieradās, uzņemoties vadīt cilvēku glābšanas darbus. Kā tas notiek?  

Trauksmes signāls var atskanēt jebkurā brīdī. Tad es pārtraukšu mūsu sarunu (tiekamies ZOOM tiešsaistē – Z.B.), uzvilkšu spectērpu, masku un došos palīgā. Ierodoties notikuma vietā, mēs nezinām, kas mūs sagaida. Nāve ir prognozējama, ja cilvēkam bijušas smagas slimības, hroniskas kaites, un to mēs arī izskaidrojam radiniekiem. Bet ir arī negaidītas nāves. Ar tām grūtāk sadzīvot, jo īpaši, ja nomirst bērni un līdzcilvēki nekādā veidā ar to nav bijuši saistīti.

Ko tev kā ārstam un kā cilvēkam ir iemācījusi pandēmija?

Pirmkārt pārskatīt prioritātes – kur ir un kur nav jēgas tērēt laiku. Paskatīties uz lietām no cita skatu punkta. Visu pandēmijas laiku notiek apzināta vai neapzināta distancēšanās no cilvēkiem, kas pamazām kļūst par beznosacījuma refleksu. Drīz mēs uzskatīsim par normu uzvilkt masku, ja tuvosimies svešam cilvēkam. Agrāk man likās, lai paveiktu lielus darbus, cilvēkiem jāpulcējas lielās grupās. Šobrīd redzu, ka to iespējams izdarīt attālināti. To pierāda arī mūsu intervija. Pirms gada mēs noteikti tiktos aci pret aci kādā omulīgā kafejnīcā, kur apkārt būtu vēl desmitiem cilvēku. Taču tagad varam atrasties jebkurā pasaules vietā un rezultāts ir tāds pats. Esmu sācis mācīt cilvēkus interneta vidē, un, saņemot atgriezenisko saiti, saprotu, ka dažkārt zināšanu apguve ir pat efektīvāka nekā klātienes nodarbībās.

Tomēr nenoliegsi, ka šāds saziņas veids bremzē socializēšanos, jo īpaši sākumskolas bērniem, kuri vēl tikai mācās veidot attiecības savā starpā.

Skolēnu tiešsaistes mācības ir ļoti sāpīga tēma, sevišķi mazajiem, kas skar arī mani, jo dēls mācās Pumpuru vidusskolas 1. klasē. Es to nesauktu par izglītību, bet muļļāšanos. Tur nav vainīgi ne skolotāji, ne audzēkņi, ne vecāki. Vienkārši tās ir pirmklasnieku attīstības īpatnības, kādēļ mācību procesā ir vajadzīga skolotāja klātbūtne, kas paskaidro, parāda un iedrošina. Aizliegums pirmo divu klašu skolēniem apmeklēt skolu ir neloģisks, jo dažus gadus jaunākiem bērniem ir atļauts apmeklēt bērnudārzus, bet lielas atšķirības viņu attīstībā nav, un inficēšanās risks abos gadījumos ir līdzīgs. Turklāt bērnudārzā tas pat ir augstāks, jo skolēni tomēr ir disciplinētāki.

Kas pietrūkst Jūrmalai, lai tā nākotnē būtu vēl labāka dzīves un darba vieta?

Neesmu par to domājis, bet uzņēmējdarbības vidē par paraugu visiem minu Andra Čudas vadīto uzņēmumu „Jūrmalas mežaparki”, kas nes pilsētas vārdu ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, un viņu veidotie rotaļu laukumi priecē daudzu bērnu sirdis. Jūtu pilsētas attīstības dinamiku, brīžiem tā ir straujāka, brīžiem lēnāka, taču izaugsme notiek. Gribētos, lai vairāk tiktu veicināta mazā uzņēmējdarbība, atbalstīti mazie veikali, kafejnīcas. Pašvaldība nepieļautu lielveikalu ķēdēm pārņemt tirgu un piesaistītu Jomas ielai vairāk apmeklētāju, veidojot tur vietējai uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi.

Kas jādara, lai Jūrmalas pludmale vasarās kļūtu drošāka un atgūtu Zilo karogu?

Ja pludmalē ir pietiekošs skaits pārģērbšanās kabīņu un atkritumu konteineru, atpūtnieki ir apzinīgi un operatīvi tiek novērstas nebūšanas, tad pludmalē ir patīkami atpūsties, un karogam nav nozīmes. Teikšu atklāti, es kā īstens jūrmalnieks līdz jūrai aizeju reti – dažas reizes vasarā pasauļoties -, kaut gan dzīvoju tikai apmēram kilometru no jūras. Esmu piedalījies Kūrorta svētkos, bijis klāt Zilā karoga pacelšanas brīdī un uzskatu, ka tā tomēr ir pludmales firmas zīme – kvalitātes standarta apliecinājums. Bet man kā ārstam svarīgāk, lai vairāk līdzekļu tiktu investēts glābšanas dienesta modernizācijā. Lai pludmalei dažādās vietās ērti varētu piekļūt operatīvais dienests, glābēji būtu labi apmācīti un netrūktu brīdinājuma zīmju. Lai starp glābšanas stacijām ar nelielu intervālu būtu izvietoti defibrilatori – aparāti, ar kuriem var izglābt cilvēka dzīvību, ja apstājusies sirds -, un informācijas zīmes par to pieejamību. Šo ierīču nodrošinājums palīdzēs gan slīkšanas, gan pārkaršanas gadījumos. Ja to izdotos izdarīt,  Jūrmala kļūtu par paraugu citām pilsētām, kā labiekārtot cilvēku veselībai un dzīvībai drošu pludmali.

Kur tu vēl saskati Jūrmalas potenciālu?

Liela pievienotā vērtība Jūrmalas tūrismā ir Ķemeri. Ja te tiks izveidota ceļotājiem ērta, patīkama infrastruktūra, šī vieta varētu kļūt par lielisku iekšzemes tūrisma galamērķi, jo pandēmijas dēļ ne tik drīz un ne tik lielā skaitā, kā agrāk, Latviju apmeklēs citvalstu tūristi. Ķemeri ir kā oāze tuksneša vidū, it kā atdalīta no pārējās Jūrmalas, bet ar milzīgām iespējām, balstītām vēsturiskajā mantojumā. Nākotnē te varētu būt gan savs teātris, gan kino zāle, un ir reāli panākt, lai cilvēki šurp brauktu pavadīt savas brīvdienas tāpat kā ik gadu brauc slēpot uz Alpiem.

Izskanējusi doma, ka nebūtu slikti Jūrmalā izbūvēt molu jūrā. Kā tu vērtē šādu ideju?

Nesen tieši ar sievu par to runājām, ka būtu forši, ja Jūrmalā būtu tāda vieta, kur ieiet jūrā, nesamērcējot kājas, vērot saulrietu un klausīties, kā apkārt viļņi nebeidzami čalo. Ja vēl pie mola varētu pietauvoties motorlaivas un jahtas, tiktu rasta iespēja līdzās baudīt garšīgu maltīti – tas būtu fantastisks ieguvums pilsētai. Tad es noteikti biežāk aizietu līdz jūrai (smejas).

Kā, tavuprāt, ar latviskumu Jūrmalā?

Tas ir valsts politikas, nekustamo īpašumu tirgus jautājums. Gribam to atzīt vai ne, bet Jūrmala savulaik spēlēja lielu lomu Padomju Savienībā, un joprojām mūsu austrumu kaimiņzemē daudziem cilvēkiem šķiet tīkama pilsēta. Neatkarīgi no valodas, kādā kurš runā, svarīgas ir cilvēciskās vērtības. Ar tiem, kuri ciena vietu, kurā dzīvo un atpūšas, pieņem tās vēsturi un iekšējās kārtības noteikumus, viss ir kārtībā. Nākotnē ar kaimiņvalsts tūristiem mums būs jārēķinās. Jāatzīst, ka Dzintaru koncertzāle lielā mērā attīstījusies, pateicoties dziesmu konkursam „Jaunais vilnis”. Ja tādā veidā notiek investīciju piesaiste, es to vērtēju pozitīvi. Taču mums, jūrmalniekiem, pašiem jāsaglabā sava identitāte un pašcieņa. Ja mēs cienīsim sevi, savu darbu, tad arī pilsētas viesi mūs cienīs.

5. jūnijā dosimies vēlēt jauno Jūrmalas domi. Kā neapjukt plašajā piedāvājumā?

Vispirms stingri vajadzētu izvērtēt to, kas šobrīd notiek valstī. Kādas politiskās krāsas ir šābrīža lēmumu pieņēmējiem un ko viņi valstiskā līmenī paveikuši cīņā ar pandēmiju. Savu izvēli izdarīšu īsi pirms vēlēšanām, kad būšu iepazinies ar partiju un vēlēšanu apvienību programmām un veicis analīzi par iepriekš paveikto. Katram jūrmalniekam novēlu domāt, analizēt, izdarīt racionālu izvēli un nebalsot vieglprātīgi. Tomēr pats svarīgākais ir aiziet uz vēlēšanu iecirkni.

Tavs darbs ir ļoti saspringts. Kā sevi atpūtini, lai spētu izturēt žonglēšanu ar nāvi?

Sportoju. Līdz pērnā gada decembrim mēs, visa ģimene, spēlējām tenisu Lielupes tenisa kortos. Šobrīd tas ir liegts, taču šoziem kopā ar sievu un abiem dēliem regulāri braucām uz Milzkalnu slēpot. Pēdējā laikā pie saviem hobijiem varu pieskaitīt arī lekciju lasīšanu „Zoom” platformā. Prieks redzēt cilvēkus smaidām.

Jūrmala ir laba vieta, kur radoši augt

Jaunais gads turpinās ar ierobežojumiem daudzās valsts dzīvē nozīmīgās jomās, arī kultūrā. Publiski pasākumi ir aizliegti, un savus klausītājus mūziķi var censties satikt tikai tiešsaistes koncertos, kuros ļoti pietrūkst publikas emocionālās atsauksmes, aplausu. Viens no Jūrmalas pazīstamākajiem mūziķiem ir komponists un mūzikas pedagogs Adrians Kukuvass, kurš rudenī svinēs 70 gadu jubileju. Pagājušajā gadā saņēmis titulu „Gada pedagogs” Mārupes Mūzikas un mākslas skolā. Vēlējos uzzināt, ar kādām radošām iecerēm šobrīd aizņemts Adrians un kā viņš izjūt pašreizējo kultūras situāciju Jūrmalā.

- Cik gadus tu jau esi jūrmalnieks?

Simtdivdesmitastoņus (smejas)! Apmēram tik veca ir mana māja Kanāla ielā. To mani senči uzcēla kā otro Mellužos, tūlīt pēc mežsarga mājas. Mans vectēvs bija barona Firksa kučiera dēls, savukārt otrs vectēvs – sūkļu zvejnieks no Egejas jūras piekrastes. Ar šo darbu viņš piepelnījās kā piecpadsmit gadus vecs zēns, pēc tam sāka klīst pa pasauli un pirms Pirmā pasaules kara nonāca Latvijā, kur apprecēja manu vecmāmiņu, bet tas jau ir cits stāsts.

- Plašāk sabiedrībā kļuvi pazīstams kā mūziķis, slavenās grupas „Menuets” solists, vēlāk esi dziedājis grupās „Ādaži”, „Tip Top”, „Proventus”, dažādos muzikālos projektos kopā ar jūrmalniekiem brāļiem Sējāniem. Vai tevi atpazīst dzimtās pilsētas ļaudis?

Sāku sajust, ka cilvēki vairs neatskatās, kad es eju pa ielu. Līdz ar to man ir daudz labāka dzīve Jūrmalā (smejas).

- Tas varbūt tādēļ, ka televīzijā rāda senus koncertierakstus, kuros tu esi redzams ar krietni kuplāku matu rotu.

Tieši tā. Bet citi atkal saka, ka nu jau es esot pavisam cits cilvēks un man piestāvot šāda rota – atbilstoša dzīves pieredzei. No dauzoņas un nesekmīgā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā esmu kļuvis par maģistru pedagoģijā, vairāk nekā trīssimt dziesmu, oratorijas „Prometejs” un mūzikla „Nāriņa” (libreta autors Leons Briedis, kurš mūža pēdējos gados dzīvoja Kauguros – Z.B.) autoru.

- Šoruden tev būs apaļa jubileja...

Es nesvinu apaļās jubilejas, tikai pusapaļās.

- Labi, gribēju tikai izteikt komplimentu par milzīgo atdevi un mirdzošajām acīm iepriekšējos koncertos.

Savādāk jau nav jēgas kāpt uz skatuves. Tomēr jāmāk sevi arī saudzēt. Mūsu rindas plok. Jānis Grodums, Niks Matvejevs, Mārtiņš Freimanis, Gvido Linga vairs nav starp mums. Laiks skrien. Apzinos tā vērtību, tādēļ cenšos savu pieredzi atdot jaunajai paaudzei – trompetistiem un ģitāristiem mūzikas skolā un dziedātājiem savā vokālajā skolā. Ja kāds skolēns neatnāk uz nodarbību vai negaidīti mājās palieku viens, kas šā brīža apstākļos ir gandrīz neiespējami, tad izraujos pie instrumenta. Man ir sameklētas dzejas rindas, un pašlaik top dziesmu cikls ar Leona Brieža vārdiem vīru korim „Burinieks”. Desmit dziesmas jau ir uzrakstītas, vēl nepieciešamas kādas trīs. Lai gan kora dziedāšana līdz ar pandēmiju apsīkusi, manas dziesmas tomēr tiek dziedātas un vislielāko atzinību ir izpelnījusies „Šūpuļdziesma māmiņai”, kura kandidē uz iekļūšanu Dziesmu svētku repertuārā.

- Tev ir sava vokālā skola?

Jā. Un tā balstās uz pieciem principiem – viegli, brīvi, skanīgi, precīzi un daiļi. Šādā manierē darbojoties ar savu balsi ikviena dziesma solistam būs pa spēkam, un viņš klausītāju uzmanību spēs noturēt. Darbojos ar pieaugušajiem Mārupes mūzikas skolā, turpat, kur skoloju arī bērnus, un mana slavenākā skolniece ir Māra Upmane – Holšteina, grupas „Astro’n’out” līdere. Vēl pie manis ir mācījusies dziedātāja Ineta Rudzīte, ģitārists Reinis Jaunais. Esmu konsultējis arī grupas, piemēram, „Satellites.lv”.

- Strādājot ar jaunajiem izpildītājiem Jauniešu centrā „Daugmale”, esi mudinājis viņus neaizrauties ar dziesmām angļu valodā, bet vairāk dziedāt latviski. Vai Tev nešķiet, ka Jūrmalā pietrūkst latviskā?

Jāsaprot, ka bijušajām padomju republikām un Krievijai Jūrmala bija, ir un paliks kā Rietumu paraugs, pret to izturoties ar lielu mīlestību. Patiesībā no ekonomiskā viedokļa bez krievvalodīgās publikas atbalsta arī Dzintaru koncertzālei būtu klājies ļoti grūti, jo, mainoties kadastrālajām vērtībām, kad Latvijas Filharmonija to piedāvāja pārņemt pilsētas īpašumā, izrādījās, ka šis zemes gabals ir visdārgākais visā valstī. Toreizējais Jūrmalas mērs Alksnis zvanīja premjerministram Šķēlem un prasīja, ko darīt. Atbilde bija – jāpārņem un jāsāk darboties. Tolaik biju Jūrmalas Kultūras nodaļas vadītājs, un gribot negribot mani ierāva koncertzāles pārņemšanas procesa dzirnavās.

- No tā laika ir pagājuši gandrīz trīsdesmit desmit gadi. Kā, tavuprāt, pa šiem gadiem ir mainījusies kultūras dzīve Jūrmalā?

Manā uztverē kultūras dzīve Jūrmalā ne mirkli nav sastingusi. Tā visu laiku bijusi ļoti nozīmīga pilsētai, jo lielie kultūras pasākumi – Jomas ielas un Kūrorta svētki, dažādi festivāli - ir piesaistījuši tūkstošiem cilvēku, dodot iespēju nopelnīt vietējiem uzņēmējiem, palielinot ieņēmumus arī pašvaldības kasē no iebraukšanas maksām. Koncertiem piemērotu telpu pilsētā nav nemaz tik daudz – bez Dzintaru koncertzāles, vēl Majoros, Kauguros un Mūzikas skolā Dubultu kultūras kvartālā, bet visur cilvēki aktīvi darbojas. Bulduru kultūras namā arī notiek dažādas interesantas akcijas. Es nevaru teikt, ka kultūras darbinieki būtu ieslīguši rutīnā. Jūrmalā ir spēcīgi tautas deju kolektīvi, kori, taču pandēmija ir uzlikusi savu ķepu tik spēcīgi, ka viss ir apstādināts. Mani visvairāk satrauc, kas notiks, kad beigsies ierobežojumi. Kā normālu kultūras dzīvi atkal varēs iedarbināt? Zinu, kas notiek, ja cilvēki nedzied, nedejo pusgadu vai gadu – ir problemātiski atsākt tādā pašā līmenī, kā pirms tam. 

Protams, jāņem vērā, ka Kauguros latvieši ir mazākumā, taču kultūra ir tā, kas tautas var vienot. Piemēram, īstenojot koncertlekcijas ar krievu dzejnieka Jeseņina dzeju, tās atsaucīgi uzņēma gan latvieši, gan krievi. Bērni pat bija sagatavojuši dzejoļus un uzstājās savu vienaudžu priekšā. Tas viņiem bija ļoti spilgts notikums un veids, kā padziļināt mācību procesu. Mēs nevaram ignorēt tos miljonus, kas dzīvo aiz mūsu austrumu robežām. Arī Rainis ir teicis: „Ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu”. Lielā mērā kultūras veidošanos pilsētā nosaka Jūrmalas ģeogrāfiskais novietojums no Priedaines līdz Ķemeriem. Galvenā kultūras ass ir Jomas iela, atjaunotā Mellužu estrāde, kultūras nami, bibliotēkas, muzeji, - visi ir spēcīgi, un es nejūtu, ka viņi gulētu uz lauriem. Neapšaubāmi vienmēr var strādāt labāk, taču, raugoties nākotnē, ieteiktu būt uzmanīgiem ar labi funkcionējošu struktūrvienību likvidēšanu, jo sagraut ir viegli, bet atjaunot vai radīt vietā kaut ko labāku, ir daudz grūtāk. Tāpēc man žēl, ka vairs nedarbojas Pasaku māja „Undīne”, kurā strādāja brīnišķīgi cilvēki.

- Daudzi latvieši pārmet, ka vasaras koncertdzīve Jūrmalā, jo īpaši Dzintaru koncetzālē ir pārāk internacionāla. Kā šīs proporcijas varētu mainīt par labu latviskajam?

Faktiski Dzintaru koncertzāle ir vienīgais kultūras objekts Jūrmalā, uz kuru varam uzaicināt pasaules klases māksliniekus. Daudz tāda mēroga latviešu mums nav – Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Vestards Šimkus, māsas Skrides... Bet koncertzālei ir savs ekonomiskais aprēķins, tās vadītājs nevar atļauties nedēļām ilgus pašdarbnieku koncertus. Nebija labi, ka agrāk festivāls „Jaunais vilnis” tika tik ļoti politizēts. Ņemsim kaut vai „More smeha” - uzstāšanos, kurā Krievijas komiķi sāka pelt, kritizēt vai pat izsmiet mūsu zemi, kura viņus bija laipni uzņēmusi.

- Jau 5. jūnijā jūrmalniekiem būs jādodas pie vēlēšanu urnām, lai vēlētu jauno Jūrmalas domi. Kādu izvēli tu viņiem ieteiktu?

Jau Svētajos rakstos ir sacīts: „Neklausieties uz viņu vārdiem, bet skatieties uz viņu darbiem.” Ļaudīm pašiem ir jāizvērtē, kas ir un kas nav padarīts. Kurš no politiskajiem spēkiem darījis vairāk laba ne savās, bet pilsētas iedzīvotāju interesēs. Tam būtu jābūt izšķiroši svarīgam argumentam un vēl, kā cilvēki prot saimniekot, jo pašvaldību deputāti pirmām kārtām ir saimnieciski darboņi.

- Kas šobrīd pietrūkst Jūrmalai?

Asaras, dziemas un alus (smejas).

 Ar Adrianu Kukuvasu sarunājās ZIGMUNDS BEKMANIS

Atbalstam jūrmalniekus Covid laikā!

Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļa kā mēra amata kandidātu virza Andri Čudu

Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas valde 2021.gada pašvaldību vēlēšanās par savu Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata kandidātu atkārtoti ir izvirzījusi Andris Čudu.